No vesela zarnu trakta atkarīgs cilvēka vispārējais veselības stāvoklis. Veselīga un labvēlīga zarnu trakta mikrobioma mazina iekaisuma procesus, uzlabo imunitāti, aizsargā to no infekcijām, uzlabo nervu sistēmas darbību un vairo enerģiju.
Vēl ne tik senā pagātnē cilvēki nepievērsa tik lielu uzmanību savai gremošanas sistēmai, tomēr šodien zinātne pierāda, ka šai sistēmai ir milzīga nozīme cilvēka veselības uzturēšanai.
Zinātnieki pierādījuši, ka aptuveni 80% no imūnās sistēmas veidojas zarnu traktā.
Cilvēka tievā zarna ir apmēram 6-7 metrus gara, un tajā mīt apmēram pusotrs līdz divi kilogramu mikroorganismu. To veido gan labās, gan sliktās baktērijas, kuru skaits sasniedz miljardus.
Gadījumā, ja mikrobioma ir vāja un mazinās tās dažādība, var veidoties veselības problēmas, piemēram, alerģijas, nervu sistēmas traucējumi, cukura diabēts, augsts holesterīna līmenis un pat vēzis, kā arī jūtams hronisks nogurums un uzkrājas liekais svars.
Zarnu traktu nu jau dēvē par otrajām smadzenēm, jo tas ir savienots ar milzīgu skaitu nervu galu. Vēl vairāk nervu galu ir tikai galvas smadzenēs, tādēļ ir izskaidrojams tas, ka no zarnu trakta darbības atkarīgs arī garastāvoklis un sajūtas.
Zarnu trakts ražo 95% no serotonīna, kas ir būtiskākais laimes hormons. Tas ir neiromediators, kas atbild par garastāvokli.
Nereti cilvēks pats savu gremošanas sistēmu bojā, piemēram, lietojot uzturā neveselīgu pārtiku. Ir produkti, kuri īpaši grauj zarnu mikrofloru. Tādi produkti ir arī pārstrādātie gaļas produkti: desas, cīsiņi, sardeles, kūpinājumi. Šie produkti satur ļoti daudz nitrozamīnus. Nitrozamīni tiek kvalificēti kā potenciāli kancerogēni (vēzi izraisoši). Tas attiecas arī uz produktu sastāvā esošajām transtaukskābēm, garšas pastiprinātājiem un stabilizētājiem. Pasaules Veselības organizācija 2015. gadā paziņoja, ka vairums pārstrādāto gaļas produktu iekļauti kancerogēno produktu sarakstā.
Kaitējumu nodara arī cukuroti ēdieni un dzērieni, miltu produkti, eļļā cepti ēdieni, stiprais alkohols, kuru lietošana bloķē olbaltumvielu, vitamīnu un pārējo mikroelementu uzsūkšanos.
Negatīvs faktors ir arī stress, kas būtiski ietekmē zarnu trakta darbību. Izšķir simpātisko un parasimpātisko nervu sistēmu, tātad stāvoklī, kurā esam saspringti, gatavi medīt vai atslābuši un spējīgi pārstrādāt apēsto. Tie ir divi antagonisti jeb divi pretēji stāvokļi. Kad izjūtam stresu, asinīs izdalās stresa hormoni - kortizols un adrenalīns, kā rezultātā asinis aiztek prom no gremošanas sistēmas orgāniem.
Ilgstošs stress noved pie traucētas zarnu trakta darbības kā arī nepietiekamas kuņģa sulas izstrādes. Tā rezultātā attīstās gastrīts, kuņģa čūlas, vēdera caureja, aizcietējumi un citas kuņģa-zarnu trakta problēmas.
Probiotiķi, jeb labvēlīgās baktērijas palīdz
Nodrošināt veselīgu un sabalansētu uzturu (daudz šķiedrvielu, augļu, dārzeņu);
Dzīvot mierīgi un harmoniski;
Vairāk kustēties, nodaroties ar fiziskām aktivitātēm;
Kad un kam rekomendējams papildus uzņemt un kādas labvēlīgās baktērijas jeb probiotiķus izvēlēties? Lasiet par to šeit!
