Imunitāte ir organisma spēja pretoties infekcijām, baktērijām, vīrusiem un citiem dažāda veida mikrobiem, kuri apdraud cilvēkus katru dzīves mirkli. Ar imunitātes palīdzību organisms novērš patogēnu mikroorganismu vai to toksīnu ietekmi uz organismu.
Kad organisms pirmo reizi saskaras ar vīrusu, baktēriju vai parazītu, imūnsistēma ir gatava cīņai un tiek izstrādātas citokīnu molekulas, kuras nodrošina imūnajai atbildei nepieciešamo signālu kaskādi. Parasti ir tā – jo spēcīgāka atbilde, jo lielākas izredzes, ka infekcija tiks uzveikta.
Imunitātes veidi
Pirmais veids - iedzimtā imunitāte
- nozīmē, ka mums jau vairākās paaudzēs izveidojusies dabiska spēja cīnīties pret slimībām.
Otrs imunitātes veids - iegūtā imunitāte
- ir mūža garumā izveidota spēja pretoties kaitīgajām baktērijām un vīrusiem.
Tomēr, domājot par imunitātes spēcināšanu ikdienā, jārūpējas tieši par otrā tipa, jeb iegūtās imunitātes spēcināšanu.
Imunitātes ietekmes faktori
Viens no labākajiem palīgiem imunitātes spēcināšanai ir antioksidanti un fiziskas aktivitātes – skriešana, peldēšana, pastaigas svaigā gaisā. Miers, harmonija un labs miegs. Pozitīvas domas, jo pozitīvas domas stimulē tādu neiropeptīdu izdalīšanos, kas mazina stresu un iespējamu slimību attīstību. Tas viss uzlabo gan veselību, gan dzīves kvalitāti kopumā.
Tāpat, lai organisms būtu stiprs, no tā jāizvada kaitīgās vielas, kas sakrājas šūnu vairošanās procesā. Tādi ir tā dēvētie brīvie radikāļi. Īpaši tie vairojas fiziskas slodzes un stresa apstākļos. Brīvo radikāļu neitralizēšanai nepieciešami antioksidanti – magnijs, kālijs, cinks, selēns, dzelzs, mangāns u.c. Protams, viens no būtiskākajiem antioksidantiem ir C vitamīns un vitamīns D.
Vēl viens būtisks priekšnosacījums imunitātei ir zarnu trakta veselība. Zarnu traktā mītošās baktērijas veido mikrobiomu (mikrofloru), kas ietekmē gan ādas stāvokli, gan svaru un pat holesterīna līmeni. Ja zarnu sieniņās vai gļotādā ir bojājumi, organismam ir traucēta minerālvielu un vitamīnu uzsūkšanās, līdz ar to cilvēka imunitāte kļūst trauslāka.
Labajām baktērijām kaitīgas var būt arī antibiotikas. Protams, ir situācijas, kad antibiotiku lietošana ir nepieciešama, tomēr antibiotikas neatpazīst labās un sliktās baktērijas, tāpēc iznīcina gan vienas, gan otras. Nereti, īstajā laikā lietojot labvēlīgās baktērijas, no antibiotiku lietošanas iespējams izvairīties pavisam.
Svarīgs ir veselīgs dzīvesveids un sabalansēts uzturs. Dienā jāapēd vismaz piecas porcijas augļu, ogu un dārzeņu. Cilvēki, kuriem neizdodas uzturā lietot atbilstošu pārtiku, to var bagātināt ar dabīgiem uztura bagātinātājiem.
