Vitamīnu un minerālvielu trūkums uzturā ir tēma, par ko strīdas pat augstas raudzes speciālisti. Par magniju, šķiet, vairs nav diskusiju. Magnija nepietiekamība ir reāla problēma. Jau 2009. gadā Pasaules Veselības organizācija ziņoja, ka vairāk nekā 75% ASV iedzīvotāju ikdienā uzņem mazāk magnija nekā nepieciešams.
Nepilnvērtīgs uzturs vienmēr būs pirmais iemesls jebkura vitamīna vai minerālvielas trūkuma gadījumā. Taču, pat ēdot veselīgu un daudzveidīgu uzturu, to iespējams neuzņemt pietiekami. Kamēr nemitīga stresa apstākļos, kas valda mūsdienās, magnija patēriņš organismā ir būtiski pieaudzis, magnija uzņemšana ar uzturu, kā liecina pētījumi, samazinājusies uz pusi, turklāt no visa ar uzturu uzņemtā magnija uzsūcas tikai aptuveni viena trešdaļa. Skaidrs ir tas, ka magnijs ir jāuzņem papildus ikdienas uzturam, jo faktiski katrai dzīvai ķermeņa šūnai ir nepieciešams šis minerāls.
Kā atpazīt magnija trūkumu organismā?
Ja tā trūkst, rodas dažādi nepatīkami simptomi. Agrīnie samazināta magnija daudzuma simptomi var būt apetītes trūkums, slikta dūša, miega traucējumi, galvas reiboņi, vemšana un nogurums. Deficītam palielinoties, var pievienoties arī tādi simptomi kā muskuļu vājums, trīce un krampji, depresija, apātija, ātra aizkaitināmība, delīrijs un psihoze. Tāpat var attīstīties paātrināta sirdsdarbība, pat dzīvībai bīstamas aritmijas, paaugstināts asinsspiediens un sirds asinsvadu spazmas.
Par magnija trūkumu var liecināt arī izteikts nogurums, kad nav spēka un enerģijas, piemēram, cilvēkiem, kuri ilgstoši strādā pie datora un darbu ar augstu stresa līmeni un fizisku slodzi. Ja nervu šūnas ir pārāk uzbudinātas, tās mēdz izraisīt krampjus, un tas parasti norāda, ka trūkst tieši magnija.
Iemesli izteiktajam nogurumam, vājumam, nespēkam, dusmām un miega traucējumiem patiešām mēdz būt dažādi. Taču, ja cilvēku bieži moka krampji kājās un neskaidras izcelsmes sāpes, tad gan vajag noteikt arī magnija un vēl dažu mikroelementu līmeni organismā.
Kas rada magnija un citu mikroelementu trūkumu?
Magnija un citu mikroelementu trūkumu rada ilgstošs neveselīgs dzīvesveids, piemēram, badošanās, alkohola lietošana un nesabalansēts uzturs. Taču īpaši magnija trūkuma organismā rada smagas operācijas, kad zaudēts daudz asiņu, apdegumi, palielināts stresa hormonu līmenis, metastāzes kaulos, aizkuņģa dziedzera iekaisums, gremošanas sistēmas problēmas, kuru dēļ traucēta vielu uzsūkšanās, pastiprināta svīšana fiziskas slodzes laikā, grūtniecība un zīdīšana.
Vecākiem cilvēkiem magnija trūkums var rasties, ja tiek lietoti urīndzenoši preparāti, lai samazinātu paaugstinātu asinsspiedienu vai tūsku. Šie preparāti izskalo no organisma magniju un kāliju, līdz ar to iesaka papildus lietot magnija un kālija preparātus.
Magnijs saistīts ar vairāk nekā 600 reakcijām ķermenī, ieskaitot:
enerģijas radīšanā - palīdz pārtiku pārvērst enerģijā
olbaltumvielu veidošanā - palīdz radīt jaunas olbaltumvielas no aminoskābēm
gēnu uzturēšanā - palīdz radīt un labot DNS un RNS
hormonu aktivizēšanā
muskuļu kustībās - ir daļa no muskuļu saraušanās un relaksācijas darbībām
nervu sistēmas regulēšanā - palīdz regulēt neirotransmiterus, kas sūta ziņojumus uz smadzenēm un nervu sistēmai.
zobu emaljas veidošanā
aminoskābju un ogļhidrātu metabolismā
impulsu pārvadīšanā no nerviem uz muskuļiem
elektrolītu (kālija un kalcija) transportēšanā uz šūnām un no šūnām
sirds ritma kontrolēšanā
Kāpēc oganismam svarīgi uzņemt magniju?
Magnijs uzlabo sportošanas rezultātus
Magnijs palīdz pārvietot cukura līmeni asinīs uz muskuļiem un atbrīvoties no laktāta (glikolīzes un glikogenolīzes galaprodukts), kas fiziskās slodzes laikā var uzkrāties un izraisīt nogurumu. Pētījumi ir parādījuši, ka magnija papildināšana var uzlabot sportistu, vecāka gadagājuma cilvēku un cilvēku ar hroniskām slimībām vingrinājumu izpildi.
Magnijam ir izšķiroša loma smadzeņu darbībā un garastāvokļa maiņās
Magnija deficīts, ilgstošs stress un traucēti adaptēšanās procesi (kas regulē spēju pretoties negatīviem stimuliem) patiešām var paaugstināt depresijas risku. Pētījumi liecina, ka nervu sistēmu ietekmē magnija līmenis organismā, kas dienas laikā pastāvīgi mainās — vakarā magnija līmenis plazmā ir visaugstākais, bet no rīta — zemāks. Tas ir slikti, jo šī svarīgā elementa deficīta gadījumā ir samazināta serotonīna sintēze, bet serotonīnu zināmu iemeslu dēļ sauc par laimes hormonu.
Magnijs samazina insulīna rezistenci, tāpēc tas palīdz cilvēkiem ar 2. tipa cukura diabētu
Pastāv tieša saistība starp magniju un insulīnu. Insulīna rezistence ir viens no galvenajiem metaboliskā sindroma un 2. tipa cukura diabēta cēloņiem. To raksturo traucēta muskuļu un aknu šūnu spēja pareizi absorbēt cukuru no asinsrites. Magnijam ir izšķiroša loma šajā procesā, un daudziem cilvēkiem ar metabolisko sindromu ir nepietiekams tā daudzums.
Magnijs ietekmē insulīna ražošanu, aktivitāti un piedalās glikozes transportēšanā uz šūnām. Tāpēc cukura diabēta pacientiem ir jo īpaši svarīgi, sekot magnija daudzumam organismā
Magnijs var novērst un palīdzēt cīnīties ar migrēnu
Vairākos zinātniskajos pētījumos ir pierādīts, ka cilvēkiem, kuri cieš no migrēnas, visticamāk ir magnija deficīts, un apstiprināta magnija lietošanas lietderība migrēnas profilaksē. Profilaktiskai palīdzībai pret migrēnas lēkmēm īpaša vieta ir magnijam. Tā deficīts (hipomagniēmija) var mazināt smadzeņu vidējās artērijas elastīgumu, tādā veidā mazinot pēkšņu un spēcīgu galvas smadzeņu asinsvadu saraušanos, kas izraisa spēcīgās un pulsējošās galvassāpes.
Magnija papildus lietošana var pazemināt asinsspiedienu un infarkta risku.
Sirds un asinsvadu slimības samērā bieži tiek asociētas ar samazinātu magnija daudzumu. Tiek uzskatīts, ka magnijs spēj ietekmēt gan asinsvadu tonusu, gan trombocītu agregāciju un asinsreces sistēmu, tāpat arī endotēlija funkcijas, lipīdu vielmaiņu un sirds aritmijas. Vairāk nekā trešdaļai pacientu ar hronisku sirds mazspēju hospitalizācijas brīdī konstatēts samazināts magnija līmenis. Tāpat arī pierādīta saistība starp akūtu miokarda infarktu un pazeminātu magnija līmeni asinīs. Zema magnija uzņemšana ir saistīta ar hronisku iekaisumu, kas ir viens no novecošanās, aptaukošanās un hronisku slimību virzītājspēkiem.
Magnijs palīdz novērst premenstruālos sindromus.
Premenstruālie sindromi ir viens no visbiežāk sastopamajiem traucējumiem reproduktīvā vecuma sieviešu vidū. Tās simptomi ir ūdens aizture, vēdera krampji, nogurums un aizkaitināmība. Ir pierādīts, ka sievietēm ar zemāku magnija līmeni premenstruālais sindroms ir sastopams biežāk, un tas ir izteiktāks.
Magnijs ietekmē daudzus savstarpēji saistītus procesus. Ja pašregulācija darbojas pareizi, tie notiek bez traucējumiem, taču jāatceras, ka cilvēka organisms ir īsta ķīmisko elementu laboratorija, tāpēc svarīgi ir arī tas, lai magnijs būtu līdzsvarā ar citiem mikroelementiem, jo, dzerot magnija preparātus vien, var rasties nevēlamas reakcijas.
Lai mēs normāli funkcionētu, mūsos noteiktā daudzumā un attiecībās jābūt kālijam, kalcijam, nātrijam, magnijam un citiem mikroelementiem.
Nereti samazināts magnija līmenis ir saistīts arī ar samazinātu kalcija un/vai kālija līmeni asinīs. Jo vairāk kalcija cilvēks uzņem, nelīdzsvarojot to ar atbilstošu magnija devu, jo vairāk magnija nepietiekamība un kalcija pārmērības simptomus viņš piedzīvo.
Osteoporoze, no kuras cilvēki cenšas izvairīties, patiesībā var rasties tieši šī disbalansa dēļ. Kalcija un magnija nelīdzsvarotība var izraisīt arī papēža piešus, nierakmeņus, žultsakmeņus, aterosklerozi. Šos simptomus var mazināt, līdzsvarojot magnija patēriņu.
Forever Nature-Min ir ideāli sabalansētu makro un mikroelementu avots. Šie minerāli tiek ražoti no jūras dzīļu nogulsnēm, kuras veido pārkaļķojušies jūras augi un dzīvnieki.
Jūras dzīļu nogulšņu minerāli ir brīnišķīgs mikroelementu avots, kas apgādā organismu labi sabalansētās porcijās. Nature-Min tiek ražots no dabīgām izejvielām, tāpēc īpaši viegli uzsūcas organismā. Lietojot Nature-Min, pārliecinieties, ka jūsu ķermenis saņem visus minerālus, kas ir nepieciešami veselīgam un līdzsvarotam dzīvesveidam: kalcijs, fosfors, jods, magnijs, cinks, selēns, varš, mangāns, molibdēns, dzelzs.
Vīriešiem ikdienā jāuzņem ap 400 mg magnija, sievietēm – mazliet virs 300 mg (aptuveni 5 mg magnija uz 1 kg svara). Nature-Min tablete satur 67 mg magnija, tāpēc ieteicamā deva ir 4-6 tabletes dienā, lai organisms tiktu apgādāts ar visiem makro un mikroelementiem.
Atcerieties, ka jebkuri uztura bagātinātāji, gan vitamīnu kompleksi, gan magnijs, jālieto vismaz dažus mēnešus! No viena iepakojuma rezultāts nebūs tik izteikts, jo magnijam ir jāuzkrājas organismā, lai efekts būtu paliekošs un ilgstošs.
Negaidiet simptomus, kas liecina par magnija vai citu minerālvielu trūkumu organismā un regulāri rūpēties par organisma apgādi ar magniju, lai nevajadzētu vērsties pie ārsta sliktas pašsajūtas dēļ! Atcerieties, ka mums pašiem ir jārūpējas par savu labsajūtu, enerģiju un veselību!
Comentarios